Agrīnās tiltu margas galvenokārt tika būvētas no ķieģeļiem, akmens, betona vai citiem materiāliem, veidojot cietas sienas vai vienkāršas kolonnas un sijas. To galvenais konstrukcijas princips bija "bloķēšana", bet tie cieta no problēmas, kas pilnībā aizsprosto vadītāja un pasažieru skatu, kā arī iespēja gūt nopietnus bojājumus vai pat apgāzties stingras sadursmes laikā.
Līdz ar materiālu dažādošanu sāka plaši izmantot metālus (piemēram, tēraudu). Metāla siju-kolonnu margas, piemēram, gofrētās siju margas, kļuva par galveno virzienu. Viņu dizaina filozofija sāka izpētīt "cieto un mīksto" pieeju, izmantojot kontrolējamu margu komponentu deformāciju, lai absorbētu enerģiju un palēninātu transportlīdzekļus. Sāka parādīties standartizācija, nosakot dažādus aizsardzības līmeņus margām, pamatojoties uz tādiem faktoriem kā ceļa projektētais ātrums un satiksmes sastāvs.
Mūsdienu tilta margu dizaina koncepcijas ir attīstījušās, iekļaujot bloķēšanu, buferizāciju un vadīšanu, pasažieru riska kontroli un transportlīdzekļa stāvokļa kontroli. Drošības pārbaude balstās uz pilna mēroga-reāliem-transportlīdzekļu avārijas testiem un datorsimulācijām. Konstrukciju veidi ir kļuvuši daudzveidīgāki, tostarp metāla siju-kolonnu margas, betona margas, kompozītmateriālu margas un elastīgas kabeļu margas. Tehnoloģiskie sasniegumi ir atspoguļoti tādos lietojumos kā "SB-grade wing-wall-free roadbed tiltu pārejas margas" un daudzveidīgā "metāla siju margu un gofrēto siju tērauda margu" izvēle mūsdienu inženierijā.
Nākotnes tilta margu dizains ir vērsts uz inteliģenci un integrāciju. Tas ietver jaunu materiālu izpēti ar augstāku enerģijas absorbcijas efektivitāti, sensoru integrēšanas margās izpēti un vides pielāgošanās spējas (piemēram, betona sasalšanas pretestību un metālu materiālu zemas {{2}temperatūras izturības) un specifisku satiksmes vajadzību (piemēram, smago transportlīdzekļu aizsardzība) apsvēršanu. Tās attīstība ir no vienkāršas "sienas" līdz sarežģītai "drošības sistēmai".